dūrums
dūrums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rezultāts → durt1.
2.Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens2.
PiemēriDūruma vieta sāpēja.
- Dūruma vieta sāpēja.
- Nodezinficēt dūruma vietu.