durvis
durvis dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
PiemēriIstabas, virtuves, dzīvokļa durvis.
Stabili vārdu savienojumiAiz slēgtām durvīm. Durvis iet. Durvis ved.
1.1.Virās iekārta vai bīdāma plāksne (kā) noslēgšanai.
PiemēriAizvērt bufetes durvis.
Stabili vārdu savienojumiAizcirst durvis. Atvērto durvju diena. Būt pie durvīm. Ieeļļot durvis. Izmest pa durvīm.