dusmīgs
dusmīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
dusmīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
dusmīgi apstākļa vārds
dusmība sieviešu dzimte, novecojis, lietvārds
dusmīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
PiemēriTēvs uz dēlu ir dusmīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas dusmas.
PiemēriDusmīgs skatiens.
1.2.Nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriDusmīgs suns.
1.3.Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
PiemēriKaķis dusmīgi šņāca.