Paplašinātā meklēšana
Meklējam dusmīgs.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (16):
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pūķis Ļauns, dusmīgs cilvēks.
- kā (melns) mākonis Ļoti drūms, arī dusmīgs.
- kā (negaisa) mākonis ļoti dusmīgs, arī drūms.
- nikns Ļoti dusmīgs, naidīgs; arī ass, nežēlīgs.
- zaļš aiz dusmām ļoti dusmīgs.
- zaļš no dusmām ļoti dusmīgs.
- kā lapsene ļoti nikns, dusmīgs.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
- nevar vien nodusmoties saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs un nevar beigt dusmoties.
- kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
dusmīgs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV