dusmīgs
dusmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dusmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dusmīgi apstākļa vārds
dusmība lietvārds; sieviešu dzimte, novecojis
dusmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
PiemēriTēvs uz dēlu ir dusmīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas dusmas.
PiemēriDusmīgs skatiens.
1.2.Nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriDusmīgs suns.
1.3.Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
PiemēriKaķis dusmīgi šņāca.