dusmas
dusmas lietvārds; sieviešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
PiemēriNevaldāmas dusmas.
- Nevaldāmas dusmas.
- Apspiest dusmas.
- Dusmu lēkme.
- Dusmās kliegt, piesarkt.
- Aiz dusmām iesist.
Stabili vārdu savienojumiAiz dusmām zaudēt valodu. Aizsvilties dusmās.
- Aiz dusmām zaudēt valodu — dusmās nespēt parunāt.
- Aizsvilties dusmās — pēkšņi un strauji sadusmoties.
- Aklas dusmas — dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- No dusmām zaudēt valodu — dusmās nespēt parunāt.
- Plīst (vai) pušu aiz dusmām sarunvaloda — būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- Plīst (vai) pušu no dusmām sarunvaloda — būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
1.1.Niknums (dzīvniekiem).
PiemēriSuns aiz dusmām rēja un rāvās no ķēdes.
- Suns aiz dusmām rēja un rāvās no ķēdes.
Stabili vārdu savienojumiAizdot dusmas. Dusmu pērkons. Sprāgt (vai) pušu aiz dusmām. Sprāgt (vai) pušu no dusmām.
- Aizdot dusmas idioma — Sadusmot (kādu).
- Dusmu pērkons — ļoti spēcīga dusmu izpausme.
- Sprāgt (vai) pušu aiz dusmām idioma — sarunvaloda būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- Sprāgt (vai) pušu no dusmām idioma — sarunvaloda būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- Vārīties dusmās sarunvaloda — būt ļoti dusmīgam.
- Zaļš aiz dusmām sarunvaloda — ļoti dusmīgs.
- Zaļš no dusmām — ļoti dusmīgs.