mieramika sarunvaloda
mieramika kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
1.Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
PiemēriVīrietis bija īsts mieramika.
1.1.Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
PiemēriRunčuks ir divus gadus vecs mieramika.