miermīlīgs
miermīlīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
miermīlīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
miermīlīgi apstākļa vārds
miermīlība sieviešu dzimte, lietvārds
miermīlīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Saticīgs, draudzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMiermīlīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas nav agresīvs (par dzīvniekiem).
PiemēriMiermīlīgs suns.
2.Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMiermīlīga valsts, zeme.