miermīlīgs
miermīlīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
miermīlīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
miermīlīgi apstākļa vārds
miermīlība lietvārds; sieviešu dzimte
miermīlīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saticīgs, draudzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMiermīlīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas nav agresīvs (par dzīvniekiem).
PiemēriMiermīlīgs suns.
2.Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMiermīlīga valsts, zeme.