iekost
iekost [ìekuôst] -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu intransitīvs, darbības vārds
1.Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
PiemēriIekost maizes rikā, ābolā.
2.Kožot ievainot.
PiemēriRokā iekodis suns.
2.1.Iedzelt (par kukaiņiem).
PiemēriKājā iekodusi bite.
2.2.pārnestā nozīmē Tīšām sāpināt, aizvainot.
PiemēriVienmēr atrast, kā iekost.
3.transitīvs Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
PiemēriIekost apakšlūpu zobos.
4.transitīvs Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
PiemēriĀtri kaut ko iekost.
5.transitīvs Sākt kost, bet nenokost; nokost tikai daļu, kumosu (no kā).
PiemēriIekosta sviestmaize.
6.intransitīvs; formā: trešā persona Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
PiemēriAcīs iekož ugunskura dūmi.
Stabili vārdu savienojumiIekost mēlē. Iekost mēli zobos.