kodiens
kodiens [kuôdiêns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienreizēja paveikta darbība → kost; kodums.
PiemēriSuņa kodiens kājā.
- Suņa kodiens kājā.
1.1.Dzēliens.
PiemēriBites kodiens.
- Bites kodiens.
- Odu kodieni.
1.2.pārnestā nozīmē Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
2.Ar zobiem atdalīts kumoss.
PiemēriĒst maizi lieliem kodieniem.
- Ēst maizi lieliem kodieniem.