aizvākt
aizvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu darbības vārds; transitīvs
1.Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
PiemēriAizvākt saslaukas, gružus.
- Aizvākt saslaukas, gružus.
- Aizvākt liekās mēbeles.
- Aizvākt traukus no galda.
- Aizvākt ziemas drēbes no koridora.
2.Aizdabūt projām (kādu).
PiemēriAizvākt kauslīgos zēnus no rotaļlaukuma.
- Aizvākt kauslīgos zēnus no rotaļlaukuma.
- Policija aizvāca dzērājus uz atskurbtuvi.
2.1.Likt aiziet (karaspēkam).
PiemēriAizvākt militārās vienības no valsts.
- Aizvākt militārās vienības no valsts.