Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizvākt
aizvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu darbības vārds; transitīvs
1.Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
PiemēriAizvākt saslaukas, gružus.
  • Aizvākt saslaukas, gružus.
  • Aizvākt liekās mēbeles.
  • Aizvākt traukus no galda.
  • Aizvākt ziemas drēbes no koridora.
2.Aizdabūt projām (kādu).
PiemēriAizvākt kauslīgos zēnus no rotaļlaukuma.
  • Aizvākt kauslīgos zēnus no rotaļlaukuma.
  • Policija aizvāca dzērājus uz atskurbtuvi.
2.1.Likt aiziet (karaspēkam).
PiemēriAizvākt militārās vienības no valsts.
  • Aizvākt militārās vienības no valsts.