aprauties
aprauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
PiemēriAprauties pusvārdā.
1.1.formā: trešā persona Pēkšņi apklust (par balsīm, skaņām).
PiemēriGājēju balsis apraujas, ieraugot pretimnācējus.
2.Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
PiemēriBērns iesāka ēst, tad aprāvās.
2.1.formā: trešā persona Tikt pārtrauktam, izbeigties.
PiemēriDzīve aprāvās pašos spēka gados.