apreibt
apreibt -reibstu, -reibsti, -reibst, pag. -reibu darbības vārds; intransitīvs
apreibums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
PiemēriApreibt no glāzes vīna.
- Apreibt no glāzes vīna.
1.1.Izjust reiboni (piem., stipras smaržas iedarbībā).
PiemēriNo tik stipras ziedu smaržas var apreibt.
- No tik stipras ziedu smaržas var apreibt.
- Apreibt spilgtajā prožektoru gaismā.
2.Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
PiemēriApreibt no laimes.
- Apreibt no laimes.
- Apreibt no panākumiem.