apraudzīt
apraudzīt -raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju darbības vārds; transitīvs
apraudzīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
PiemēriApraudzīt guļošo mazuli.
- Apraudzīt guļošo mazuli.
- Apraudzīt, vai cepetis nav gatavs.
1.1.Apskatīt, aplūkot.
PiemēriDoties apraudzīt jauno skolas ēku.
- Doties apraudzīt jauno skolas ēku.
2.Apciemot, apmeklēt.
PiemēriApraudzīt vecākus.
- Apraudzīt vecākus.
- Apraudzīt slimo draugu.