apraut
apraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Noraut (daudzus vai visus).
PiemēriCeriņiem aprauti zari.
- Ceriņiem aprauti zari.
- Bērni aprāvuši visus gatavos ķiršus.
2.Spēji pārtraukt.
PiemēriApraut teikumu.
- Apraut teikumu.
- Apraut savu domu.
- pārnestā nozīmē Apraut iesākto sarunas pavedienu.
2.2.Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
PiemēriĀtro braukšanu negaidīti aprauj bedrainais ceļš.
- Ātro braukšanu negaidīti aprauj bedrainais ceļš.
Stabili vārdu savienojumiApraut pienu.
- Apraut pienu — pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
2.3.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
PiemēriSmaga slimība pāragri aprāva viņa mūžu.
- Smaga slimība pāragri aprāva viņa mūžu.
3.formā: trešā persona Apžāvēt, apkaltēt (par vēju, sauli).
PiemēriIzārdīt sienu, lai to aprauj vējš un saule.
- Izārdīt sienu, lai to aprauj vējš un saule.
3.1.Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
PiemēriPavasara saule seju aprāvusi gluži sārtu.
- Pavasara saule seju aprāvusi gluži sārtu.
4.Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
PiemēriApraut zeķei galu.
- Apraut zeķei galu.
- Apraut adījumam no abām pusēm sešus valdziņus.