Paplašinātā meklēšana
Meklējam apraut.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (28):
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
- žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
- rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
- krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
- rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
- nokremšļoties Īsi, aprauti noklepoties.
- krekšķēt Īsi, aprauti, paklusi klepot.
- iesauciens Īss, aprauts sauciens.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
- strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
- aizlūzt Pēkšņi aprauties.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
- pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
- čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
- čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
- izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
- mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
apraut citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV