mesties
mesties metos [mȩtuôs], meties, metas [mȩtas], pag. metos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
PiemēriMesties ārā pa durvīm.
- Mesties ārā pa durvīm.
- Mesties prom no istabas.
- Skriešus mesties pakaļ.
- Mesties pa kāpnēm lejā.
- Mesties pāri ielai.
- Zirgs strauji metas uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiMesties skriet.
- Mesties skriet — sākt skriet.
1.1.Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
PiemēriMesties ceļos.
- Mesties ceļos.
- Mesties četrrāpus.
- Mesties garšļaukus uz grīdas.
- Mesties tēvam ap kaklu.
- Mesties zem mašīnas.
- Mesties gultā.
- Mesties ūdenī, okeāna viļņos.
- pārnestā nozīmē Mesties dzīves mutulī.
1.2.Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
PiemēriMesties virsū pretiniekam.
- Mesties virsū pretiniekam.
- Suns metas saimnieku aizstāvēt.
- Lielais runcis metas kājās un kož.
2.Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
PiemēriIzbiedētais dzīvnieks metās skriet.
- Izbiedētais dzīvnieks metās skriet.
- Mesties virsū ēdienam.
- Mesties pie durvīm ielaist kaimiņu.
- Bērns pārnāk mājās un tūlīt metas pie datora.
2.1.Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
PiemēriMesties darbā.
- Mesties darbā.
- Mesties izpriecās un uzdzīvē.
- Mesties brālim palīgā.
- Mesties mazgāt grīdu.
- Mesties no vienas galējības otrā.
Stabili vārdu savienojumiMesties starpā.
- Mesties starpā — iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
2.2.Sākt aktīvi, enerģiski nodarboties (ar ko), pievērsties (kam).
PiemēriMesties komercdarbībā.
- Mesties komercdarbībā.
- Mesties uz graudu audzēšanu.
3.formā: trešā persona Pakāpeniski iestāties, parādīties (piem., par krēslu, tumsu).
PiemēriSāka mesties tumsa.
- Sāka mesties tumsa.
- Uz kokiem metas sarma.
- Pamalē jau metas sārtums.
- Metas vakars, drīz būs tumšs.
- Jau metās krēsla, tāpēc devāmies prom.
3.1.Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību); pakāpeniski kļūt (kādam).
PiemēriMetas jau tumšs.
- Metas jau tumšs.
- Labības stiebri sāk mesties dzelteni.
- Mati metas sirmi.
- Aiz satraukuma vaigi metās sārti.
- Mugura metas slapja.
4.formā: trešā persona Rasties; kļūt redzamam, izjūtamam.
PiemēriSāka mesties pirmās grumbas.
- Sāka mesties pirmās grumbas.
- Uz sejas metas sarkani plankumi.
- Uz deguna metas pumpas.
- Kājās metas krampji.
- Vecumā metas visādas vainas.
5.Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriMetas auksti, karsti.
- Metas auksti, karsti.
- Metas slikta dūša.
- Metās tumšs gar acīm.
- Metās nelabi ap dūšu.
- Metas garlaicīgi.
- Metas skumji.
- Brīžiem metās bail.
- To redzot, metās kauns.
Stabili vārdu savienojumi(Zils un) zaļš metas ap acīm.
- (Zils un) zaļš metas ap acīm sarunvaloda — Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (Zils un) zaļš metas gar acīm sarunvaloda — saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (Zils un) zaļš metas priekš acīm sarunvaloda — Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- Raibs metas ap acīm sarunvaloda — saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- Raibs metas gar acīm sarunvaloda — 1. Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).2. Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
- Raibs metas priekš acīm sarunvaloda — saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
6.formā: trešā persona Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
PiemēriKājas metas, nevar paiet.
- Kājas metas, nevar paiet.
- Kājas metas uz līdzenas vietas.
- Kājas metās aiz visādām drazām.
6.1.Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
Stabili vārdu savienojumiMēle metas.
- Mēle metas — runāt neveikli, stostoties.
7.formā: trešā persona Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
PiemēriŠujot diegs metas cilpās, metas mezgli.
- Šujot diegs metas cilpās, metas mezgli.
- Spolei jābūt pareizi pieregulētai, lai nemestos cilpas.
8.Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
Stabili vārdu savienojumiMesties nost. Mesties plikam.
- Mesties nost — ģērbties nost.
- Mesties plikam — ģērbt nost visu apģērbu.
Stabili vārdu savienojumiMesties ap kaklu. Mesties ar galvu mūrī. Mesties ar galvu sienā. Mesties ar pieri mūrī.
- Mesties ap kaklu sarunvaloda, idioma — strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- Mesties ar galvu mūrī idioma — mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- Mesties ar galvu sienā idioma — mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- Mesties ar pieri mūrī idioma — mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- Mesties ar pieri sienā idioma — mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- Mesties kopā idioma — apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- Mesties krāgā idioma — uzbrukt, fiziski ietekmēt.
- Mesties no vienas galējības otrā — pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- Mesties pa karstu idioma — nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- Mesties pie rīkles vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
- Mesties uz galvas idioma — sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
- Mesties uz vienu roku idioma — apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
- Tā, ka kājas pie zemes nemetas idioma — ļoti ātri (iet, skriet).