apraut
apraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu transitīvs, darbības vārds
1.Noraut (daudzus vai visus).
PiemēriCeriņiem aprauti zari.
2.Spēji pārtraukt.
PiemēriApraut teikumu.
2.2.Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
PiemēriĀtro braukšanu negaidīti aprauj bedrainais ceļš.
Stabili vārdu savienojumiApraut pienu.
2.3.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
PiemēriSmaga slimība pāragri aprāva viņa mūžu.
3.formā: trešā persona Apžāvēt, apkaltēt (par vēju, sauli).
PiemēriIzārdīt sienu, lai to aprauj vējš un saule.
3.1.Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
PiemēriPavasara saule seju aprāvusi gluži sārtu.
4.Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
PiemēriApraut zeķei galu.