lūzt
lūzt lūstu, lūsti, lūst, pag. lūzu darbības vārds; intransitīvs
1.Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās.
PiemēriKoks lūst.
- Koks lūst.
- Ledus lūst lieliem gabaliem.
- Nokritušie zari lūza zem gājēju kājām.
- Kad vadzis pilns, tas lūst.
Stabili vārdu savienojumiLūst vai plīst; plīst vai lūst.
- Lūst vai plīst; plīst vai lūst sarunvaloda — neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
1.1.sarunvaloda Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
PiemēriVecā mašīna lūst vai katru dienu.
- Vecā mašīna lūst vai katru dienu.
2.formā: trešā persona Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
PiemēriGaisma lūst kristāla šķautnēs.
- Gaisma lūst kristāla šķautnēs.
- Saules stari lūst viegli virmojošajos viļņos.
2.1.Dalīties, šķīst (par viļņiem).
3.formā: trešā persona Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
PiemēriViesībās galdi vai lūza no ēdienu pārbagātības.
- Viesībās galdi vai lūza no ēdienu pārbagātības.
Stabili vārdu savienojumiKa lūst.
- Ka lūst — ļoti daudz.
4.Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
PiemēriPēdējos metrus skrienot, sportists sāka lūzt.
- Pēdējos metrus skrienot, sportists sāka lūzt.
- Es lūstu, kad mainos.
4.1.pārnestā nozīmē Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
PiemēriNo pārsteiguma lūza balss.
- No pārsteiguma lūza balss.
- Runāt lūstošā balsī.
Stabili vārdu savienojumiGalds (vai) lūst. Kad vadzis pilns, tas lūst. Plīst vai lūst. Sirds lūst. Vadzis lūst.
- Galds (vai) lūst idioma — saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
- Kad vadzis pilns, tas lūst idioma — saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
- Plīst vai lūst — sarunvaloda katrā ziņā, neņemot vērā nekādus šķēršļus.
- Sirds lūst idioma — saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
- Vadzis lūst idioma — saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
Normatīvais komentārs:Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot.