strupināt
strupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
strupinājums lietvārds; vīriešu dzimte
Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
PiemēriNo garās intervijas ar režisoru nākas strupināt vismaz pusi.
- No garās intervijas ar režisoru nākas strupināt vismaz pusi.
- Ainažu un Salacgrīvas dialektā ir strupinātas galotnes un nav dzimšu formu.