strupulis
strupulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
PiemēriVecā slota pavisam nodilusi, palicis tikai strupulis.
- Vecā slota pavisam nodilusi, palicis tikai strupulis.
- Suņa aste ir kupēta, atstājot vien strupuli.