Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
strutot
strutot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
strutojums vīriešu dzimte, lietvārds
Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
PiemēriBrūce struto.