strups
strups -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
strupa -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
strupi apstākļa vārds
strupums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
PiemēriKurpes ar strupu purngalu.
1.1.Īss, paresns (par ķermeņa daļu).
PiemēriStrups augums.
1.2.Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēku).
PiemēriStrupa apalīte.
2.Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
PiemēriVīrs ir nerunīgs, strups izteikumos.
2.1.Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
PiemēriStrups noraidījums.
2.2.Neiejūtīgs, nevērīgs (par izturēšanos, rīcību u. tml.).
PiemēriJa bērns vēlas parunāties, nevajag viņu strupi atstumt.