strupceļš
strupceļš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
PiemēriStrupceļa zīme.
2.Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
PiemēriFinansiāls strupceļš.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dzīt strupceļā.