strupdegunis
strupdegunis [strupdȩgunis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
strupdegune [strupdȩgune] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Tas, kam ir strups deguns.
PiemēriStrupdegune meitene.
- Strupdegune meitene.
- Tas blondais strupdegunis ir mans brālis.
- Mopsim ir apgrūtināta elpošana, tāpēc mazo strupdeguni nevajag atstāt saulē.