čivināt
čivināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
PiemēriAiz loga čivina zvirbuļi.
- Aiz loga čivina zvirbuļi.
- Mežā čivina putni.
2.Jautri, bezbēdīgi runāt, tērzēt.
PiemēriBērni čivina bez apnikuma.
- Bērni čivina bez apnikuma.
- Draudzenes čivina pie kafijas tases.
- Sākam čivināt tviterī.