aiztrūkt
aiztrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka darbības vārds; intransitīvs
1.Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
PiemēriPiena maz: otrā govs atkal aiztrūkusi.
- Piena maz: otrā govs atkal aiztrūkusi.
1.1.Aprauties, aizlūzt (par balsi).
PiemēriViņam pēkšņi aiztrūkst balss.
- Viņam pēkšņi aiztrūkst balss.