aiztriekt
aiztriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
aiztriekties darbības vārds; atgriezenisks
1.Triecot, trencot aizdzīt (par dzīvniekiem).
PiemēriAiztriekt aitas no labības lauka.
- Aiztriekt aitas no labības lauka.
1.1.Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā) – par cilvēkiem.
PiemēriSaimnieks aiztrieca strādniekus meža darbos.
- Saimnieks aiztrieca strādniekus meža darbos.
1.2.pārnestā nozīmē Aizpūst, aizdzīt (par vēju).
PiemēriVējš aiztriec mākoņus.
- Vējš aiztriec mākoņus.
2.Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
PiemēriAr spēcīgu sitienu aiztriekt bumbu pāri visam laukumam.
- Ar spēcīgu sitienu aiztriekt bumbu pāri visam laukumam.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)triekt pie velna. (Aiz)triekt ratā. Aiztriekt ellē.
- (Aiz)triekt pie velna sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — dzīt projām.
- (Aiz)triekt ratā sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — dzīt projām.
- Aiztriekt ellē sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — dzīt projām.