aiztraukt
aiztraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. traucu darbības vārds
1.intransitīvs Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
PiemēriPa trasi aiztrauc sacīkšu automobiļi.
1.1.pārnestā nozīmē Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriDarbadiena aiztraukusi vienā steigā.
2.transitīvs Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
PiemēriAiztraukt odu no pieres.
2.1.Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
PiemēriVējš aiztrauc pērnās lapas pa gaisu.