Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aiztrenkt
aiztrenkt -trencu [-trȩ̀ncu], -trenc, -trenc [-trȩ̀nc], pag. -trencu transitīvs, darbības vārds
1.Trencot aizdzīt.
PiemēriAiztrenkt vistas no sakņu dārza.
1.1.Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
PiemēriAiztrenkt kalponi no mājām.
1.2.pārnestā nozīmē Aizpūst, aizdzīt.
PiemēriVējš aiztrenc tumšos lietus mākoņus.