aiztrenkt
aiztrenkt -trencu [-trȩ̀ncu], -trenc, -trenc [-trȩ̀nc], pag. -trencu darbības vārds; transitīvs
1.Trencot aizdzīt.
PiemēriAiztrenkt vistas no sakņu dārza.
- Aiztrenkt vistas no sakņu dārza.
- Suns aiztrenc svešu kaķi no pagalma.
1.1.Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
PiemēriAiztrenkt kalponi no mājām.
- Aiztrenkt kalponi no mājām.
- Aiztrenkt pretinieku no kaujas lauka.
1.2.pārnestā nozīmē Aizpūst, aizdzīt.
PiemēriVējš aiztrenc tumšos lietus mākoņus.
- Vējš aiztrenc tumšos lietus mākoņus.