tusnīt
tusnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
tusnīties darbības vārds; atgriezenisks
Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
PiemēriNesot smagos ūdens spaiņus, viņš tusnīja vien.
- Nesot smagos ūdens spaiņus, viņš tusnīja vien.
- Sieviete, ejot augšup pa kāpnēm, tusnī un apstājas.