riet
riet reju, rej, rej, pag. rēju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
PiemēriSkaļi riet.
1.1.pārnestā nozīmē Izteikt pārmetumus (kādam).
PiemēriNevajag visu laiku riet virsū.
Stabili vārdu savienojumiRejošs klepus.