Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
rietēt1
rietēt 3. pers. riet, pag. rietēja intransitīvs, darbības vārds
1.Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
PiemēriSaule riet.
1.1.pārnestā nozīmē Pakāpeniski zust, beigt pastāvēt.
PiemēriViņas slava sākusi rietēt.