Paplašinātā meklēšana
Meklējam riet.
Atrasts vārdos (84):
- riet:1
- riets:1
- rietēt:2
- rietēt:1
- apriet:1
- noriet:1
- pariet:1
- pāriet:1
- sariet:1
- skriet:1
- uzriet:1
- rieties:1
- rietumi:1
- kariete:1
- krietns:1
- noriets:1
- varietē:1
- rietenis:1
- apskriet:1
- atskriet:1
- ieskriet:1
- izskriet:1
- noskriet:1
- paskriet:1
- saskriet:1
- uzskriet:1
- izrietēt:1
- norietēt:1
- norietis:1
- sarietēt:1
- vīrietis:1
- aizskriet:1
- pārskriet:1
- pieskriet:1
- aizrietēt:1
- ierieties:1
- izrieties:1
- krietnums:1
- nekrietns:1
- pakrietns:1
- pierietēt:1
- sarieties:1
- saulriets:1
- skrieties:1
- varietāte:1
- vīrietīgs:1
- rietumdaļa:1
- rietumvējš:1
- aizrieties:1
- luterietis:1
- puskariete:1
- rotarietis:1
- timurietis:1
- rietumnieks:1
- rietumzemes:1
- aizrietināt:1
- epikūrietis:1
- hitlerietis:1
- ieskrieties:1
- ieskrietuve:1
- izskrieties:1
- margrietiņa:1
- nekrietnība:1
- nenorietošs:1
- noskrieties:1
- paskrieties:1
- piejūrietis:1
- saskrieties:1
- saulesriets:1
- veimārietis:1
- nekrietnelis:1
- pārskrieties:1
- saulrietenis:1
- veģetārietis:1
- rietumvalstis:1
- proletārietis:1
- ziemeļrietumi:1
- rietumniecisks:1
- dienvidrietumi:1
- fizkultūrietis:1
- ziemeļrietenis:1
- dienvidrietenis:1
- parlamentārietis:1
- eiroparlamentārietis:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (560):
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- aizļinkāt Aizskriet (par zaķi).
- aizdiebt Aizskriet.
- aizjozt Aizskriet.
- aizlobt Aizskriet.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- apņemt sievu apprecēties (par vīrieti).
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- sariet Apriet (par suni).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- parikšot Ātrā solī paiet vai paskriet (par cilvēku).
- aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
- aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
- aizdiegt Ātri aizskriet.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- atcilpot Ātri atnākt, atskriet.
- atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
- iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
- iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
- rikšot Ātri iet, arī skriet (par cilvēkiem).
- sperties Ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
- spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
- lēkšot Ātri iet, arī skriet.
- desot Ātri iet, skriet.
- izlēkšot Ātri iziet, izskriet.
- izlingot Ātri iziet, izskriet.
- izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
- nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
- aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
- pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- aulekšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
- lobt Ātri skriet, bēgt.
- lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
- testies Ātri skriet, steigties.
- diegt Ātri skriet.
- likt Ātri skriet.
- uzlingot Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
- uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzšauties Ātri uzskriet.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pielēkšot Ātri, lieliem soļiem pienākt, pieskriet.
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- nesties Ātri, steigā iet, skriet; drāzties.
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
- izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nojozt Ātri, strauji noskriet (lejā).
- jozt Ātri, strauji skriet, iet; steigties.
- uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
- aizlikties Ātri, veikli aiziet, aizskriet.
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, izskriet.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- aizbēgt Bēgot aizskriet.
- izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
- ļaut kājām vaļu bēgt, ātri skriet.
- nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
- pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot saskriet (kur).
- bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
- pašpuika Bravūrīgs, dauzonīgs jauns vīrietis.
- pārbrist Brienot pāriet, šķērsot (ko).
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
- ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
- aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
- pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
- lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- skriešana Darbība --> skriet.
- pāreja Darbība, process --> pāriet.
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- dienvidvakari Dienvidrietumi.
- DR Dienvidrietumi.
- dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
- aizdipināt Dipinot aiziet, aizskriet.
- atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- nodipināt Dipinot noiet, nonākt, arī noskriet.
- uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
- laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
- meitene Draudzene (vīrietim).
- nodrāzties Drāžoties noskriet, nobraukt.
- potence Dzimumspēja (vīrietim).
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
- dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
- spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams vīrietis.
- kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- gejs Homoseksuāls vīrietis.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
- aizrieties Ierieties.
- ierieties Iesākt riet un apklust.
- dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vicot Iet, skriet, parasti ātrā tempā.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist Izbeigties, pāriet.
- memmis Izlutināts, gļēvs vīrietis; memmesdēliņš.
- kundziņš Izlutināts, slinks zēns, vīrietis.
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
- izbizot Izskriet (par cilvēku).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- izdiebt Izskriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
- čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
- jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
- jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
- INRI Jēzus nācarietis, jūdu ķēniņš.
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- vecs Kolēģis, vīrietis.
- supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
- buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- nolēkšot Lēkšiem noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – parasti par zirgu.
- uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
- lēkšus Lēkšiem, ar lēcieniem, lecot (iet, skriet u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
- nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
- piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
- Lāčplēsis Liela auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis.
- palēkšot Lieliem soļiem, lēkšojot paiet, paskriet.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
- pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- tā, ka kājas pie zemes nemetas ļoti ātri (iet, skriet).
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
- aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
- skriet ko kājas nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- skriet ko nagi nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- joņot Ļoti ātri virzīties, skriet.
- svēts Ļoti godīgs, krietns, pašaizliedzīgs cilvēks.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
- spēka mitriķis ļoti stiprs, veselīgs vīrietis.
- griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- auna galva neattapīgs vīrietis; muļķis.
- zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
- nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
- sumpurnis Nekrietns, ļauns cilvēks.
- nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
- nelietīgs Nekrietns, zemisks, ļaunprātīgs.
- kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
- riebeklība Nelietīga, nekrietna rīcība.
- cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
- riebeklis Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- puisietis Neprecējies (parasti jauns vīrietis).
- puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
- puiša cilvēks neprecējies vīrietis.
- uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot (iet, skriet u. tml.).
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- novicot Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
- nocilpot Noiet, nosoļot vai noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par cilvēku.
- noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
- aizlaisties Norietēt (aiz kā).
- noiet Norietēt.
- nobizoties Noskraidīties, noskrieties (par cilvēku).
- norikšot Noskriet (kādu attālumu) – par cilvēku.
- nobizot Noskriet (par cilvēku).
- nodiebt Noskriet.
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- pamukt Pabēgt, paskriet nost.
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- nelabojams vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot.
- krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
- gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
- izkristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
- paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
- pieņemt Pāriet (citā ticībā).
- krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
- pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
- aiziet Pāriet (uz citu vietu, citā darbā u. tml.).
- pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
- nolaisties uz ceļiem pāriet balstā uz ceļgaliem.
- pārkristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
- izkristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
- uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties.
- pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
- mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā).
- pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- aiziet Pāriet, izzust.
- pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
- pārjozt Pārskriet (pāri kam, pār ko).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
- paskrieties Paskriet (1).
- panesties Paskriet, padrāzties (kam garām).
- pārlavīties Paslepus pāriet, pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- pierikšot Pieskriet (par cilvēku).
- pieauļot Pieskriet, piesteigties (pie kā, kam klāt).
- piejozt Pieskriet.
- precēts cilvēks precējies vīrietis, retāk precējusies sieviete.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
- derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- dziesna Riets; rieta blāzma.
- vakara puse rietumi.
- rietumzemes Rietumvalstis; rietumi (2).
- aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
- parikšot Rikšojot, rikšiem paskriet (par dzīvniekiem).
- uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet, arī uzskriet.
- kverkšķēt Rūkt, riet.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
- patriarhāls Saistīts ar laikiem, kad sabiedrībā noteicošā loma bija vīrietim.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- vīrietīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs.
- kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
- Ādama kostīmā saka par kailu vīrieti.
- kā ozols saka par liela auguma, staltu, spēcīgu vīrieti.
- lepns kā pāvs saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma vīrieti.
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- gatavs ņēmējs Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.
- papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
- uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
- nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
- pirmpamats Sākotnējais, galvenais pamats, uz kā balstās, no kā izriet viss pārējais.
- mesties skriet sākt skriet.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saulriets Saules riets.
- norietis Saulrietenis.
- saulesriets Saulriets.
- ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
- tekulis Seksuāli pārmērīgi aktīvs vīrietis.
- trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
- partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
- konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
- kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- noriet Skaļi, neatlaidīgi apriet (kādu).
- noskriet Skriet (kādu laikposmu).
- diebt Skriet (parasti ātri).
- ļinkāt Skriet (parasti par zaķi).
- ļipot Skriet (parasti par zaķi).
- aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu); jāt aulekšos.
- lēkšot Skriet lēkšiem (par dzīvniekiem).
- mest cilpas Skriet loku lokiem (piem., par zaķi).
- skriet (tā), ka papēži vien zib skriet ļoti ātri.
- bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- laist, ko māk skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- bizot Skriet, parasti lēkšiem, gaiņājoties no dunduriem (piem., par govīm).
- bizot Skriet, skraidīt.
- aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
- spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
- osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- slēdziens Spriedums, kas izriet no iepriekšējiem secinājumiem, faktu analīzes u. tml.
- aizspriņģot Spriņģojot aizskriet.
- aizsprukt Sprūkot strauji aizskriet; aizbēgt.
- vīrs kā briedis stalts, spēcīgs vīrietis.
- vīrs kā ozols stalts, spēcīgs vīrietis.
- viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- daudzsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar vairākām sievietēm.
- drāzt Steigties, ātri skriet, ātri braukt, ātri virzīties; drāzties.
- drāzties Steigties, ātri skriet; ātri braukt, ātri virzīties.
- darba vīrs strādnieks, arī strādīgs vīrietis.
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
- izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- nokrist ceļos strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
- nokrist uz ceļiem strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
- vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
- pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- švīts Švītīgs vīrietis.
- īsts vīrs tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām.
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām izrietoša darbības, rīcības iespēja.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- spontāns Tāds, kas ir izraisījies pēkšņi, negaidīti, bez tiešas ārējas iedarbības; tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības.
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- tiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā objektīvi pastāvoša, no objektīvās īstenības.
- apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
- nenorietošs Tāds, kas nenoriet.
- līgumisks Tāds, kas pamatojas uz līgumu, izriet no tā.
- lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nekrietna, nežēlīga, arī noziedzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nekrietns, nežēlīgs, arī nevēlams, slikts.
- zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
- zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- baski Tauta, kas dzīvo Pireneju ziemeļrietumu daļā.
- sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piem., somi, igauņi, ungāri, udmurti).
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
- ģermāņi Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā, piem., vācieši, angļi, zviedri, norvēģi, dāņi, holandieši.
- patecēt Teciņus pavirzīties; paskriet.
- kušanas temperatūra temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā; rietumu daļa.
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā.
- mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- uzsperties Uziet, arī uzskriet.
- uzrāties Uzriet.
- dēls Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
- kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
- uzrikšot Uzskriet (par cilvēku).
- uzšmaukt Uzskriet, uzbēgt.
- uzlēkšot Uzskriet.
- pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
- kučierēt Vadīt (pajūgā, karietē u. tml. iejūgtu zirgu).
- kučierēt Vadīt zirga vilktu pajūgu, karieti u. tml.
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
- krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
- vecītis Vecs vīrietis.
- večuks Vecs vīrietis.
- teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
- teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
- drāzt Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- mijkrēslis Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- puskariete Viegla, daļēji segta kariete.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
- ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet; skrējiens.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju īpašnieci un kļūst par saimniekotāju šajās mājās.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
- zvērināts vecpuisis vīrietis (parasti padzīvojis), ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- kundziņš Vīrietis (piem., ar pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā).
- bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
- bruņinieks Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
- frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- vīrs Vīrietis attiecībā pret sievieti, ar kuru viņš dzīvo laulībā; precējies vīrietis.
- dēls Vīrietis kā cildināms (savas tautas, kopas) loceklis.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
- mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
- tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
- pederasts Vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem.
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā; vīrietis savu kāzu dienā.
- ūsains Vīrietis, kam ir ūsas.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- mačo Vīrietis, kas demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un brutalitāti.
- civilvīrs Vīrietis, kas dzīvo civillaulībā.
- precinieks Vīrietis, kas grib precēt, kas bildina.
- liels vīrs vīrietis, kas ieņem augstu amatu.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- džentlmenis Vīrietis, kas ievēro un korekti izpilda uzvedības un sadzīves normas.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
- brunču mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- vīrs Vīrietis, kas nodarbojas ar ko.
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- namatēvs Vīrietis, kas savā mājā uzņem viesus; mājastēvs.
- mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus savā mājā; namatēvs.
- vīrieša galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
- vīra galva vīrietis, kas vada, rīko; arī vīrietis.
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- vecpuisis Vīrietis, kura vecums ievērojami pārsniedz parasto laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas, mīlestībā vieglprātīgs, bezatbildīgs cilvēks.
- žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
- kuilis Vīrietis, kuru galvenokārt interesē savu seksuālo vajadzību apmierināšana.
- ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda dzimta.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
- vīrs Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti).
- vecis Vīrietis; vecs vīrietis.
- stiprā dzimuma pārstāvis vīrietis.
- vīrieša cilvēks vīrietis.
- vīra cilvēks vīrietis.
- bikšainis Vīrietis.
- kungs Vīrietis.
- puisietis Vīrietis.
- tēviņš Vīrietis.
- vecītis Vīrietis.
- vīrišķis Vīrietis.
- dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
- grimt Virzīties lejup; rietēt.
- krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), pozitīvo morālo īpašību konkrēta izpausme.
- nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns.
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- ziemeļvakari Ziemeļrietumi.
- ZR Ziemeļrietumi.
- ziemeļrietenis Ziemeļrietumu vējš.
- kučieris Zirga vilktu ratu, karietes u. tml. vadītājs; cilvēks, kas pārvadā pasažierus zirga vilktā karietē, ekipāžā u. tml.
riet citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV