Paplašinātā meklēšana
Meklējam riet.
Atrasts vārdos (84):
- riet:1
- riets:1
- apriet:1
- noriet:1
- pariet:1
- pāriet:1
- rietēt:2
- rietēt:1
- sariet:1
- skriet:1
- uzriet:1
- kariete:1
- krietns:1
- noriets:1
- rieties:1
- rietumi:1
- varietē:1
- apskriet:1
- atskriet:1
- ieskriet:1
- izrietēt:1
- izskriet:1
- norietēt:1
- norietis:1
- noskriet:1
- paskriet:1
- rietenis:1
- sarietēt:1
- saskriet:1
- uzskriet:1
- vīrietis:1
- aizrietēt:1
- aizskriet:1
- ierieties:1
- izrieties:1
- krietnums:1
- nekrietns:1
- pakrietns:1
- pārskriet:1
- pierietēt:1
- pieskriet:1
- sarieties:1
- saulriets:1
- skrieties:1
- varietāte:1
- vīrietīgs:1
- aizrieties:1
- luterietis:1
- puskariete:1
- rietumdaļa:1
- rietumvējš:1
- rotarietis:1
- timurietis:1
- aizrietināt:1
- epikūrietis:1
- hitlerietis:1
- ieskrieties:1
- ieskrietuve:1
- izskrieties:1
- margrietiņa:1
- nekrietnība:1
- nenorietošs:1
- noskrieties:1
- paskrieties:1
- piejūrietis:1
- rietumnieks:1
- rietumzemes:1
- saskrieties:1
- saulesriets:1
- veimārietis:1
- nekrietnelis:1
- pārskrieties:1
- saulrietenis:1
- veģetārietis:1
- proletārietis:1
- rietumvalstis:1
- ziemeļrietumi:1
- dienvidrietumi:1
- fizkultūrietis:1
- rietumniecisks:1
- ziemeļrietenis:1
- dienvidrietenis:1
- parlamentārietis:1
- eiroparlamentārietis:1
Atrasts etimoloģijās (19):
- No latīņu currere 'skriet'. (šķirklī kurjers)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No franču baron, kam pamatā latīņu baro, baronis 'cilvēks, vīrietis'. (šķirklī barons)
- No angļu gentelman 'dižciltīgs vīrietis'. (šķirklī džentlmenis)
- No vācu Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns)
- No vācu Konkurrent, kam pamatā latīņu concurrere 'skriet kopā uz vienu mērķi'. (šķirklī konkurents)
- No vācu Konkurrenz, kam pamatā latīņu concurrentia (concurrere 'kopā skriet uz vienu mērķi'). (šķirklī konkurence)
- No franču corridor (latīņu currere 'skriet'). (šķirklī koridors)
- No spāņu macho 'vīrietis'. (šķirklī mačo)
- No poli- un grieķu anēr (andros) 'vīrietis'. (šķirklī poliandrija)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No angļu Western, kam pamatā angļu west 'rietumi'. (šķirklī vesterns)
- No grieķu zephyros 'rietumvējš'. (šķirklī zefīrs)
Atrasts vārdu savienojumos (29):
- (būt) krietnā gabalā
- (būt) krietni gabalā
- ar pieri sienā skriet
- būt krietnā dūšā
- būt krietni gados
- ieskriet galvā
- ieskriet krūtīs
- ieskriet prātā
- izskriet līdzi
- krietna sirds
- laisties skriet
- mesties skriet
- Mežonīgie rietumi
- mūža riets
- pāriet no vārdiem pie darbiem
- saulrieteņu ģintis
- skriet (kādam) pakaļ
- skriet (kam) pakaļ
- skriet (tā), ka papēži vien zib
- skriet ar galvu sienā
- skriet ar izkārtu mēli
- skriet ko kājas nes
- skriet ko nagi nes
- skriet nelaimē
- skriet pakaļ
- skriet postā
- skriet uz vietas
- žēlsirdīgais samarietis
- Zemes austrumu un rietumu puslodes
Atrasts skaidrojumos (400):
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- aizļinkāt Aizskriet (par zaķi).
- aizdiebt Aizskriet.
- aizjozt Aizskriet.
- aizlobt Aizskriet.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- apņemt sievu apprecēties (par vīrieti).
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- sariet Apriet (par suni).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju rietumkrastā un Gazas sektorā.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
- paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- parikšot Ātrā solī paiet vai paskriet (par cilvēku).
- aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
- aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
- aizdiegt Ātri aizskriet.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
- atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
- iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
- iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
- rikšot Ātri iet, arī skriet (par cilvēkiem).
- sperties Ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
- spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
- lēkšot Ātri iet, arī skriet.
- desot Ātri iet, skriet.
- izlingot Ātri iziet, izskriet.
- izlēkšot Ātri iziet, izskriet.
- izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
- nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
- aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
- pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- aulekšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
- lobt Ātri skriet, bēgt.
- lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
- testies Ātri skriet, steigties.
- diegt Ātri skriet.
- likt Ātri skriet.
- uzlingot Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
- uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzšauties Ātri uzskriet.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pielēkšot Ātri, lieliem soļiem pienākt, pieskriet.
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- nesties Ātri, steigā iet, skriet; drāzties.
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
- izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nojozt Ātri, strauji noskriet (lejā).
- jozt Ātri, strauji skriet, iet; steigties.
- uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
- aizlikties Ātri, veikli aiziet, aizskriet.
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, izskriet.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
- hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un rietumu (katoļu) baznīca.
- aizbēgt Bēgot aizskriet.
- izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
- ļaut kājām vaļu bēgt, ātri skriet.
- nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
- pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot saskriet (kur).
- bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
- pašpuika Bravūrīgs, dauzonīgs jauns vīrietis.
- pārbrist Brienot pāriet, šķērsot (ko).
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
- ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
- aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
- pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
- lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- skriešana Darbība --> skriet.
- pāreja Darbība, process --> pāriet.
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- feniņš Dažu rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- DR Dienvidrietumi.
- dienvidvakari Dienvidrietumi.
- dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
- aizdipināt Dipinot aiziet, aizskriet.
- atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- nodipināt Dipinot noiet, nonākt, arī noskriet.
- uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
- laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
- meitene Draudzene (vīrietim).
- nodrāzties Drāžoties noskriet, nobraukt.
- potence Dzimumspēja (vīrietim).
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
- dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- voluntārisms Filozofisks virziens rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
- spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās rietumeiropas zemēs).
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams vīrietis.
- kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- gejs Homoseksuāls vīrietis.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- kundzēns Iedomīgs, jauns vīrietis.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
- aizrieties Ierieties.
- ierieties Iesākt riet un apklust.
- dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vicot Iet, skriet, parasti ātrā tempā.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist Izbeigties, pāriet.
- memmis Izlutināts, gļēvs vīrietis; memmesdēliņš.
- kundziņš Izlutināts, slinks zēns, vīrietis.
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
- izbizot Izskriet (par cilvēku).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- izdiebt Izskriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
- čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
- jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
- jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
- INRI Jēzus nācarietis, jūdu ķēniņš.
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- vecs Kolēģis, vīrietis.
- supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods rietumeiropā (14.–16. gs.).
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- nolēkšot Lēkšiem noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – parasti par zirgu.
- uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
- lēkšus Lēkšiem, ar lēcieniem, lecot (iet, skriet u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
- nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
- piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
- Lāčplēsis Liela auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis.
- palēkšot Lieliem soļiem, lēkšojot paiet, paskriet.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
- pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- tā, ka kājas pie zemes nemetas ļoti ātri (iet, skriet).
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
- aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
- skriet ko kājas nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- skriet ko nagi nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- joņot Ļoti ātri virzīties, skriet.
- svēts Ļoti godīgs, krietns, pašaizliedzīgs cilvēks.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
- spēka mitriķis ļoti stiprs, veselīgs vīrietis.
- griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
- nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
- sumpurnis Nekrietns, ļauns cilvēks.
- nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
- nelietīgs Nekrietns, zemisks, ļaunprātīgs.
- kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
- riebeklība Nelietīga, nekrietna rīcība.
- cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
- riebeklis Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- puisietis Neprecējies (parasti jauns vīrietis).
- puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
- puiša cilvēks neprecējies vīrietis.
- uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot (iet, skriet u. tml.).
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- novicot Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
- nocilpot Noiet, nosoļot vai noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par cilvēku.
- noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
- aizlaisties Norietēt (aiz kā).
- noiet Norietēt.
- nobizoties Noskraidīties, noskrieties (par cilvēku).
- norikšot Noskriet (kādu attālumu) – par cilvēku.
- nobizot Noskriet (par cilvēku).
- nodiebt Noskriet.
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- pamukt Pabēgt, paskriet nost.
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- nelabojams vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot.
- krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
- gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
- izkristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
- paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
- pieņemt Pāriet (citā ticībā).
- krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
- pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
- aiziet Pāriet (uz citu vietu, citā darbā u. tml.).
- pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
- nolaisties uz ceļiem pāriet balstā uz ceļgaliem.
- pārkristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
- izkristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
- uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties.
- pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
- mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā).
- pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- aiziet Pāriet, izzust.
- pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
- pārjozt Pārskriet (pāri kam, pār ko).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
- paskrieties Paskriet (1).
- panesties Paskriet, padrāzties (kam garām).
- pārlavīties Paslepus pāriet, pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- pierikšot Pieskriet (par cilvēku).
- pieauļot Pieskriet, piesteigties (pie kā, kam klāt).
- piejozt Pieskriet.
- precēts cilvēks precējies vīrietis, retāk precējusies sieviete.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
- derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- apriet riet (uz ko).
- sēsties rietēt (par sauli, mēnesi).
- laisties rietēt (parasti par sauli).
- dziesna riets; rieta blāzma.
- rietumnieks rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
- franki rietumģermāņu ciltis, kas 6. gs. iekaroja Galliju un nodibināja savu valsti.
- vakara puse rietumi.
- R rietumi.
- vakari rietumi.
- čehi rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
- sorbi rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- rietenis rietumu vējš.
- rietumvējš rietumu vējš.
- rietumzemes rietumvalstis; rietumi (2).
- aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
- parikšot Rikšojot, rikšiem paskriet (par dzīvniekiem).
- uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet, arī uzskriet.
- kverkšķēt Rūkt, riet.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- patriarhāls Saistīts ar laikiem, kad sabiedrībā noteicošā loma bija vīrietim.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- vīrietīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs.
- kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
- Ādama kostīmā saka par kailu vīrieti.
- kā ozols saka par liela auguma, staltu, spēcīgu vīrieti.
- lepns kā pāvs saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma vīrieti.
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- gatavs ņēmējs Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.
- papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
- uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
- nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
- pirmpamats Sākotnējais, galvenais pamats, uz kā balstās, no kā izriet viss pārējais.
Atrasts piemēros (200):
- ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- vis ..vīrietis vis nepaliek pirmajā pudurī..
- rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
- līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- nokrekšķēt "Viņa ir dulla," vīrietis nokrekšķēja.
- ēnstrādnieks 2010. gadā vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā.
- paaugties Ābeļu zaros aizmetusies un krietni paaugusies jaunā ābolu raža.
- pierietēt Acis pierietēja asarām.
- atrāviens Airētāji uzvarēja ar krietnu atrāvienu.
- sarkanmatis Aiz krēsla stāv sarkanmatis vīrietis baltā uzvalkā.
- uzskriet Aizejot no stundām, uzskriet virsū skolotājam.
- aizrietināt Aizrietināt govi pirms laika.
- kosmisks Aizskriet ar kosmisku ātrumu.
- aizskriet Aizskriet ātri projām.
- aizskriet Aizskriet līdz veikalam.
- aizskriet Aizskriet no lauku mājām uz pilsētu dzīvot.
- aizskriet Aizskriet pie kaimiņienes.
- projām Aizskriet projām uz upmalu.
- aizskriet Aizskriet uz ezeru peldēties.
- satracināt Aizvainojums, dusmas par zaudētajām cerībām ir vīrieti satracinājušas.
- fizkultūrietis Aktīvs fizkultūrietis.
- zeltracis Aļaska un Kanādas rietumu rajoni savulaik kļuva slaveni kā zeltraču paradīze Klondaika.
- pieziedēt Ap Jāņiem pļavas piezied ar margrietiņām.
- riets Ap saules rietu.
- sastāties Ap strīdniekiem sastājas krietns ziņkārīgo pulks.
- nobaroties Apaļīgs, nobarojies vīrietis.
- apbrīnot Apbrīnot skaisto saulrietu.
- izrietēt Apdāvināšanās izriet no Ziemsvētku būtības.
- rietumvalstis Apmeklēt vairākas rietumvalstis.
- apnicīgs Apnicīgs cilvēks, vīrietis.
- apriet Apriet garāmgājējus.
- apriet Apriet savus konkurentus.
- stīvēt Apsargs sāka stīvēt iedzērušo vīrieti uz izeju.
- apskriet Apskriet ap māju.
- apskriet Apskriet pilsētu vienā dienā.
- puspasaule Apskriet vai puspasaules.
- apskriet Apskriet visu mežu, meklējot sēnes.
- apskriet Apskriet visus radus.
- ap- Apskriet.
- aptaukoties Aptaukojies vīrietis ar resnu vēderu.
- tekulis Apzīmogot vīrieti ar tekuļa zīmogu.
- grūtības Ar grūtībām noskriet distanci.
- pazīties Ar Jāni pazīstamies jau krietni sen.
- tvēriens Ar saimnieka tvērienu vīrietis ātri tika pie turības.
- apmulsināt Ar savu izturēšanos vīrietis sievieti apmulsināja.
- slampa Ar tādu slampu vīrietis negribēja dzīvot kopā.
- krietns Ārā krietni puteņoja.
- pasalts Ārā laiks ir krietni pasalts.
- sapludināt Arhitekts šai celtnē pratis sapludināt austrumu krāšņumu ar rietumu racionālismu.
- asiņains Asiņains saulriets.
- ašs Aši aizskriet.
- sariesties Atceroties mājas, acīs sarietās asaras.
- atlētisks Atlētiska izskata vīrietis.
- izskrieties Atļaut bērniem izskrieties ārā.
- fizkultūrietis Atraktīvs fizkultūrietis.
- nodurties Atrast vīrieti nodūrušos.
- krustpunkts Atrasties austrumu un rietumu interešu krustpunktā.
- nodurt Atrasts nodurts vīrietis.
- skriet Ātri, lēni skriet.
- zorbs Atrodoties zorbā, var skriet, kūleņot vai vienkārši slīdēt bumbai līdzi.
- atskriet Atskriet ar riteni.
- atskriet Atskriet no darba mājās.
- atskriet Atskriet nost no degošās mašīnas.
- rietumvalstis Attīstītās rietumvalstis.
- pakluss Atturīgs un pakluss vīrietis.
- augt Augt par krietnu cilvēku.
- pasalt Aukstajās telpās nācās krietni pasalt.
- izmīņāties Aukstumā izmīņājies un nesagaidījis autobusu, vīrietis aizgāja.
- mols Austrumu un rietumu mols Daugavas grīvā.
- krietns Autobuss pienāca pēc krietnas stundas.
- stūrēt Automašīnu stūrēja 1986. gadā dzimis vīrietis.
- ķērkstēt Balss vīrietim ķērkst.
- placdarms Baltijas valstis kļūst par rietumu valstu placdarmu.
- bārdains Bārdains vīrietis.
- baudkāre Baudkāre un dažādas citas ietekmes ir ieņēmušas viņa dvēseles akropoli, jo tajā nav ne zināšanu, ne skaistu tikumu, ne krietnu domu.
- velties Bēgļu bari vēlās uz rietumiem.
- rieties Beidziet rieties!
- rīcība Bezmantinieku īpašumi pāriet valsts rīcībā.
- bezmantinieku Bezmantnieku manta pāriet valsts īpašumā.
- rietumi Braukt rietumu virzienā.
- brīnišķīgs Brīnišķīgs skats, saulriets.
- bronhiola Bronhu mazākie zariņi, ko sauc par bronhiolām, pāriet alveolās, kur notiek skābekļa un ogļskābā gāzes apmaiņa.
- brunets Brunets vīrietis.
- bruņniecisks Bruņniecisks vīrietis.
- būdīgs Būdīgs vīrietis, sportists.
- vakarīgs Caur krāsainajām logu rūtīm telpā plūda sārta, vakarīga gaisma, kaut stunda bija agra un saule ne tuvu netaisījās rietēt.
- raut Centos skriet, pa ceļam raujot mugurā jaku.
- noliesēt Cietumā viņš ir krietni noliesējis.
- irds Cik labi, ja cilvēkam ir krietns akmens, pret kuru atsperties, nevis irdās iedomu smiltis.
- ziemeļrietumi Ciklona ziemeļrietumu mala.
- krietnums Cilvēka krietnums apdziedāts tautasdziesmās.
- čūskulēns Čūskulēns vīrieti sakodis rokā, un cietušais tika nogādāts slimnīcā.
- noskraidīties Dabūju krietni noskraidīties pa sporta laukumu.
- padoties Darbi, kas vīrietim padodas grūtāk.
- nekrietnība Darīt nekrietnības.
- sadegt Dārzā guļ zils sniegs un violets vakars, kam savu neparasto krāsu uzdāvinājuši pamalē sadegošie rieta mākoņi.
- pāriet Dārzeņu novārījumā pāriet daļa vitamīnu un minerālvielu.
- degt Debesis deg saulrieta kvēlē.
- noriets Debesis sārtojās norieta pusē.
- zvērot Debesīs zvēro sarkana rieta blāzma.
- par Dēls izaudzis par staltu vīrieti.
- varietē Dibināt varietē.
- sarieties Dienas laikā viņa paguva sarieties ar visiem kolēģiem.
- dienvidrietumi Dienvidrietumu vējš.
- kariete Divvietīga kariete.
- dūšīgs Dūšīgs vīrietis.
- pārgriezt Dziestošo atspīdumu logā pārgriež sarkana rieta svītra.
- paņaudēt Dzīvnieki ir tāda pati Dieva radība kā mēs, tikai nemāk sevi citādāk aizstāvēt kā vien paņaudēt un pariet.
- stīvs Dzīvoklī atrastais vīrietis bija pavisam stīvs un auksts, kādas desmit stundas jau kā miris.
- dienvidrietumi Dzīvot valsts dienvidrietumos.
- eiroparlamentārietis Eiroparlamentārietis izteicis asu kritiku.
- pavirzīties Ēkas celtniecība pavirzījusies krietni uz priekšu.
- siluets Ēkas siluets iezīmējas uz saulrieta debesu fona melns, kā no papīra izgriezts.
- buržuāzija Ekonomiskā krīze ir skārusi ievērojamu daļu rietumeiropas vidējā un augstākā buržuāzijas slāņa.
- sedliene Elbrusam ir divas virsotnes – rietumu un Austrumu, kuras atdala sedliene.
- jaudāt Es vairs nejaudāju skriet.
- noairēties Ezers ir liels, dabūju krietni noairēties.
- pakropls Fiziski pakropls vīrietis.
- ūsains Fotogrāfijā redzams ūsains vīrietis.
- apbružāties Gada laikā soma bija krietni apbružājusies.
- harēms Gadās, ka vīrietim vienlaikus ir pat vesels harēms sieviešu.
- krietns Gaidīt krietnu laiku.
- gaismēna Gaismēnu rotāšanās rieta stundā.
- gaist Gaist rieta sārtums.
- garām- Garāmskriet.
- garkaklains Garkaklains vīrietis.
- kalsnējs Garš un kalsnējs vīrietis.
- kaulains Garš un kaulains vīrietis.
- kārns Garš, kārns vīrietis.
- uzkumpt Garš, nedaudz uzkumpis vīrietis.
- uzlīkt Garš, uzlīcis vīrietis.
- tērēties Gatavojoties kāzām, nākas krietni tērēties.
- iet Gāzes vads iet uz rietumeiropu.
- paskriet Glābjoties no lietus, paskriet zem koka.
- noskūties Gludi noskuvies vīrietis.
- nenoteikts Gļēvs un rīcībā nenoteikts vīrietis.
- pierietēt Govij pierietējis tesmenis.
- aizrietēt Govs jau sāk aizrietēt.
- kariete Grezna kariete.
- supermenis Gudrs, maigs vīrietis sievietei šķiet pievilcīgāks, nekā muskuļots supermenis.
- haki Haki biksēs ģērbies vīrietis.
- klunkšķis Iedzert krietnu klunkšķi.
- ziemeļrietenis Iegriezies dzestrais un mitrumu sološais ziemeļrietenis.
- ielaisties Ielaisties ar precētu vīrieti.
- kāds Ienāk kāds vīrietis.
- uzpeldēt Ienirt un uzpeldēt krietnu gabalu tālāk.
- apstāt Ieraugot saimnieku, suns apstāja riet.
- krietns Ierīkot krietnu apkures sistēmu.
- iesaukt Iesaukt bārdaino vīrieti par Bārdaini.
- iesirms Iesirms vīrietis.
- ie- Ieskriet (pagalmā).
- ieskriet Ieskriet istabā.
- ieskriet Ieskriet kādam krūtīs.
- ieskriet Ieskriet nelaimē.
- ieskriet Ieskriet pa durvīm iekšā.
- ieskriet Ieskriet pie kaimiņienes pavēstīt jauno ziņu.
- ieskriet Ieskriet slazdā.
- ieskriet Ieskriet stabā.
- ieskriet Ieskriet veikalā pēc sērkociņiem.
- pārgaidīt Ieskriet veikalā un tur pārgaidīt lietu.
- ieskrieties Ieskrieties lēcienam.
- skrieties Iet ar draugu skrieties.
- ievilkt Ievilkt krietnu malku.
- šņauciens Ievilkt krietnu šņaucienu.
- stutēties Ikviena sieviete gribētu sev blakus bruņniecisku vīrieti, uz kura var stutēties.
- impozants Impozanta auguma vīrietis.
- tikai Interesants vīrietis, ko pieņēmu kā labu draugu – un tikai.
- varietāte Ir divas varietātes – garspalvainais un īsspalvainais krievu toiterjers.
- vēsma Ir karstas dienas, bez vēsmas. Saule rītos aizdegas debesīs un degdama noriet.
- sasieties Ir kļūda sasieties ar precētu vīrieti.
- īss Īsi pirms saules rieta.
- savākt Izaudzēts un savākts krietni vairāk par tonnu cigoriņu.
- mesties Izbiedētais dzīvnieks metās skriet.
- izkadrēt Izkadrēt saulrieta ainu.
- strēķis Izlasīt krietnu strēķi grāmatu.
- iznesīgs Iznesīgs vīrietis.
- iz- Izskriet ārā.
- izskriet Izskriet cauri gaitenim.
- izskriet Izskriet cauri istabai, cauri dārzam.
- laukā Izskriet laukā no mājas.
- izskriet Izskriet laukā.
- izskriet Izskriet no istabas, mājas.
- vārti Izskriet pa vārtiem.
- izskriet Izskriet pagalmā.
- izskriet Izskriet uz ielas.
- izskriet Izskriet uz veikalu.
- izskriet Izskriet visu pilsētu.
- smags Izvairieties no smagām vakariņām.
- raisīties Ja vīrietis nerēķinās ar tevi, raisies no viņa vaļā!
- stumdīt Jau bērnībā Jānis pieradis pie tā, ka viņu stumda un vada, un izveidojies par gļēvu un paklausīgu vīrieti.
- zvērēt Jaunais vīrietis zvēr naudu samaksāt līdz pēcpusdienai.
- krietns Jaunās ābelītes krietni paaugušās.
- saņemties Jaunaudze krietni saņēmusies.
- jauneklīgs Jauneklīgs vīrietis.
- iztrakoties Jaungada sagaidīšanā krietni iztrakoties.
- mest Jaunībā viņš esot krietni metis.
riet citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV