Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
epikūrietis
epikūrietis -ša, dsk. ģen. -šu vīriešu dzimte, lietvārds
epikūriete dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Epikūrisma piekritējs.
1.1.Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
PiemēriMākslinieks ir dzīvespriecīgs epikūrietis ar vīpsnājošu humoru.