epigonis
epigonis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
epigone dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
PiemēriRežisora filma kļuvusi par pasaules kino klasikas faktu un tai ir savi epigoņi pasaules prominentāko režisoru vidū.
Cilme:No grieķu epigonoi ‘vēlāk dzimuši, pēcteči’.