uzskriet
uzskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skreju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju intransitīvs, darbības vārds
1.Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzskriet augšā pa kāpnēm.
1.1.Veikli uzrāpties (par dzīvniekiem).
PiemēriCauna uzskrien kokā.
1.3.pārnestā nozīmē Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriGaisā uzskrien raķete.
2.Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
PiemēriSlēpotājs uzskrien virsū kokam.
3.Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
PiemēriZaglis uzskrien tieši policistam.
4.formā: trešā persona Pēkšņi sākties.
PiemēriVar uzskriet lietus.
4.1.Spēji rasties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriMeitenei uzskrien karstas dusmas.