tēvainis sarunvaloda
tēvainis [tȩ̃vaînis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
PiemēriPamatīgs tēvainis.
- Pamatīgs tēvainis.
- Dusmīgs, neskuvies tēvainis.
2.Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
PiemēriPalaimējās nošaut lielu vilka tēvaini.
- Palaimējās nošaut lielu vilka tēvaini.