Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tēvainis sarunvaloda
tēvainis [tȩ̃vaînis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
PiemēriPamatīgs tēvainis.
2.Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
PiemēriPalaimējās nošaut lielu vilka tēvaini.