vīrišķīgs
vīrišķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vīrišķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vīrišķīgi apstākļa vārds
vīrišķība lietvārds; sieviešu dzimte
vīrišķīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
PiemēriVīrišķīgs augums, izskats.
- Vīrišķīgs augums, izskats.
- Vīrišķīgs rokasspiediens.
- Vīrišķīgi sejas vaibsti.
- Vīrišķīga balss.
- pārnestā nozīmē Vīrišķīgas tērpa piegriezuma līnijas.
2.Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVīrišķīgs un drošsirdīgs vīrietis.
- Vīrišķīgs un drošsirdīgs vīrietis.
- Sieviete savu dzīvi saistīja ar godīgu un vīrišķīgu cilvēku.
- Viņam piemita vīrišķīgs spēks un nelokāmība.
- Riskantajā situācijā policisti rīkojās vīrišķīgi.