virmot
virmot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
virmojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
PiemēriUpē virmo sīki vilnīši.
1.1.Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
PiemēriKad katlā ūdens sāk virmot, tajā ber putraimus.
1.2.Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
PiemēriZiedputekšņi virmo ap ziedošo krūmu.
2.Viegli svārstīties, vibrēt (piem., par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
PiemēriSakarsušais pusdienas gaiss virmoja.
2.1.Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
PiemēriVisapkārt virmo liepziedu smarža.
3.Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
PiemēriDāliju košums saulē virmoja.
3.1.Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
PiemēriVēja troksnis virmo cauru nakti.
4.Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
PiemēriParkā virmoja ļaužu pūļi.
4.1.pārnestā nozīmē Intensīvi, spraigi norisēt (piem., par procesu).
PiemēriDzīve virmo par spīti vecumam.
4.2.pārnestā nozīmē Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
PiemēriPrieks virmoja viņas sirdī.