virināt
virināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
PiemēriVirināt istabas durvis.
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
PiemēriSlimnieks tikai virināja muti.
Stabili vārdu savienojumiVirināt kādas durvis. Virināt muti.