virpot
virpot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
virpojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
PiemēriVirpot metālu, koku.
1.1.Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
PiemēriVirpot bremžu diskus.