virpuļot
virpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
PiemēriPāri laukiem virpuļo vējš.
- Pāri laukiem virpuļo vējš.
- Silta gaisa plūsma virpuļoja ap visu ķermeni.
- Jūras krastā virpuļoja viesulis.
1.1.Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
PiemēriUpe palu laikā virpuļoja un guldzēja.
- Upe palu laikā virpuļoja un guldzēja.
- Palu straume krākdama virpuļo.
1.2.Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
PiemēriVēja brāzmas nestas, virpuļoja smiltis.
- Vēja brāzmas nestas, virpuļoja smiltis.
- Puteņoja un virpuļoja sniega vērpetes.
- Gaisā virpuļo sniegpārslas.
2.Strauji, parasti riņķveidīgi, virzīties.
PiemēriJaunieši virpuļo dejā.
- Jaunieši virpuļo dejā.
2.1.pārnestā nozīmē Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt.
PiemēriDažādas domas virpuļo galvā.
- Dažādas domas virpuļo galvā.