vaukšķēt
vaukšķēt parasti 3. pers. vaukšķ, pag. vaukšķēja darbības vārds; intransitīvs
1.Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
PiemēriSuns slinki vaukšķ un maisās pa kājām.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
PiemēriBeidz vaukšķēt netā!