vazaņķis nievājoša ekspresīvā nokrāsa
vazaņķis lietvārds; vīriešu dzimte
vazaņķe lietvārds; sieviešu dzimte
1.Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
PiemēriVīrietis izskatās pēc vazaņķa.
- Vīrietis izskatās pēc vazaņķa.
- Pirmajam vazaņķim, pasaules klaidonim kaklā kārties.
- Katrs bērns viņai no sava vazaņķa.
1.1.Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
PiemēriKaķis ir gatavais vazaņķis.
- Kaķis ir gatavais vazaņķis.