klaidonis
klaidonis [klàiduônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
klaidone [klàiduône] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
PiemēriKlaidoņa dzīve.
- Klaidoņa dzīve.
- Kļūt par klaidoni.
- Izskatās kā pēdējais klaidonis.
1.1.Klaiņojošs dzīvnieks.
PiemēriLielākā daļa no pasaules suņiem ir bezpajumtnieki un klaidoņi.
- Lielākā daļa no pasaules suņiem ir bezpajumtnieki un klaidoņi.
- Tumsā skraida klaidoņi kaķi.