klaidonis
klaidonis [klàiduônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
klaidone dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
PiemēriKlaidoņa dzīve.
1.1.Klaiņojošs dzīvnieks.
PiemēriLielākā daļa no pasaules suņiem ir bezpajumtnieki un klaidoņi.