klaidēt
klaidēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Kliedēt.
PiemēriVējš klaidē dūmus.
- Vējš klaidē dūmus.
- Klaidēt šaubas.
- pārnestā nozīmē Viņa mīlestību var klaidēt citi vēji.
2.Izklaidēt.
PiemēriApmeklētājus klaidēja iecienīti Latvijas dīdžeji.
- Apmeklētājus klaidēja iecienīti Latvijas dīdžeji.