klačot sarunvaloda
klačot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Tenkot, pļāpāt; arī aprunāt.
PiemēriKlačot ar draudzeni.
- Klačot ar draudzeni.
- Par viņu klačo ciema sievas.
- Abām patīk klačot un aprunāt citus.
- Mazāk klausies, ko tantes apkārt klačo!