Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klačot sarunvaloda
klačot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Tenkot, pļāpāt; arī aprunāt.
PiemēriKlačot ar draudzeni.
  • Klačot ar draudzeni.
  • Par viņu klačo ciema sievas.
  • Abām patīk klačot un aprunāt citus.
  • Mazāk klausies, ko tantes apkārt klačo!