klabata
klabata lietvārds; sieviešu dzimte
1.Rīks (piem., koka plāksne) trokšņa radīšanai.
PiemēriKoka klabatas.
- Koka klabatas.
- Sist klabatas.
- pārnestā nozīmē Stārķis klabina savas klabatas.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Tas, kas klab, rada troksni.
PiemēriBraukt ar vecu klabatu.
- Braukt ar vecu klabatu.