klabēt
klabēt klabu, klabi, klab, pag. klabēju intransitīvs, darbības vārds
klaboņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
PiemēriMotorā kaut kas klab.
Stabili vārdu savienojumiZobi klab.
1.1.pārnestā nozīmē Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
PiemēriDzejolis ar klabošām atskaņām.